vænia
Old Swedish
Etymology
From Old Norse venja, from Proto-Germanic *wanjaną.
Conjugation
Conjugation of vænia (weak)
| present | past | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| infinitive | vænia | — | |||
| participle | væniandi, væniande | vander | |||
| active voice | indicative | subjunctive | imperative | indicative | subjunctive |
| iæk | væn | væni, væne | — | vandi, vande | vandi, vande |
| þū | væn | væni, væne | væn | vandi, vande | vandi, vande |
| han | væn | væni, væne | — | vandi, vande | vandi, vande |
| vīr | vænium, væniom | vænium, væniom | vænium, væniom | vandum, vandom | vandum, vandom |
| īr | vænin | vænin | vænin | vandin | vandin |
| þēr | vænia | vænin | — | vandu, vando | vandin |
| mediopassive voice | indicative | subjunctive | imperative | indicative | subjunctive |
| iæk | væns | vænis | — | vandis, -es | vandis, -es |
| þū | væns | vænis | — | vandis, -es | vandis, -es |
| han | væns | vænis | — | vandis, -es | vandis, -es |
| vīr | væniums, -ioms | væniums, -ioms | — | vandums, -oms | vandums, -oms |
| īr | vænins | vænins | — | vandins | vandins |
| þēr | vænias | vænins | — | vandus, -os | vandins |
Descendants
- Swedish: vänja
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.