demetiens

Latin

Etymology

Present participle of dēmētior.

Participle

dēmētiēns m or f or n (genitive dēmētientis); third declension

  1. measuring

Inflection

Third declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masc./Fem. Neuter Masc./Fem. Neuter
Nominative dēmētiēns dēmētiēns dēmētientēs dēmētientia
Genitive dēmētientis dēmētientis dēmētientium dēmētientium
Dative dēmētientī dēmētientī dēmētientibus dēmētientibus
Accusative dēmētientem dēmētiēns dēmētientēs, dēmētientīs dēmētientia
Ablative dēmētiente, dēmētientī1 dēmētiente, dēmētientī1 dēmētientibus dēmētientibus
Vocative dēmētiēns dēmētiēns dēmētientēs dēmētientia

1When used purely as an adjective.

This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.